Šventoji osta

Informācija par Šventoji ostu ir pieejama kopš XVII gadsimta, kad angļu tirgotāji, kuru vadītājs bija Ričards Borinijs, vēloties apmesties Šventojā, vērsās pie Republikas valdnieka Jāņa Sobieska. Valdnieks tam piekrita un deva atļauju.
Valdovo tikslas aiškus – pasiekti, kad dideli užsieniečių prekybiniai laivai galėtų įplaukti į iki šiol neprieinamą uostą ir ten prekiautų. R. Boriniui un viņa kompanjoniem tika atļauts apmesties Palangā, celt mājas, tirgoties un, galvenais, izveidot ostu pie Šventosios upes. Jau tada buvo svarstomos uosto perspektyvos: gamtinės sąlygos nesančios tinkamos uostui rengti: seklumos prieš Šventosios žiotis, audrų metu nešamas smėlis užpiltų farvaterį, nepadėtų nė molai. Tačiau anglų pirkliai nuo 1679 m. apsižiūrėjo,
izpētīja tirdzniecības un ostas izveides iespējas un uzsāka konkrētus darbus. Pēc tam, kad tika paziņots, ka ostas pilsēta nevar pastāvēt bez iedzīvotājiem, bet iedzīvotāji bez pašpārvaldes, angļiem tika atļauts izveidot pilsētu – Janmarienburgu, kurai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, t.i., pašpārvalde. Importētās preces bija sāls, gelumbė, zīds, vīns, tabaka, bet svarīgākā eksporta prece bija graudi. Ostā varēja transportēt arī vasku, medu, ādu, kā arī mežizstrādes produktus. Preces angļi pārvadāja ar saviem, nevis fraktētiem kuģiem. Turklāt viņi sāka paši būvēt jūras kuģus Svētajā Janmarienburgā. Tomēr angļu tirgotāju sabiedrība kā konkurente radīja bažas Baltijas jūras ostu un to valstu valdībām, kurās šīs ostas atradās, tāpēc tika mēģināts ostu iznīcināt. Pēc nesaskaņām ar Republikas valdnieku, 1698. gadā angļu tirgotāji Janmarienburgā vairs nebija dzirdami.
1701. gadā, sākoties Ziemeļu karam, zviedri ar akmeņiem un smiltīm aizbēra Svēto ostu.
1705. gadā Varšavas līgumā starp Zviedriju un tās Republikas statūtnieku Staņislava Leščinska ir pants,
ar kuru pilnībā tiek slēgta osta pie Palangas. Angļiem aizbraucot, Šventosios iedzīvotājiem samazinājās darbs. XVIII gadsimtā Šventoji tiek saukta par ciemu.
Cerības atstatyti Šventosios uostą ruseno visada. Jau XVIII a. buvo teikiami įvairūs uosto atstatymo projektai. 1891 m. įsteigta pirmoji Lietuvoje jūros mokykla.
1923-1925 m. pradėti uosto atstatymo darbai, pritaikant daugiausia žvejams.
No 1939. gada līdz 1940. gadam tika sakārtota dienvidu un ziemeļu mola.
Tomēr liela iegrime kuģi nevarēja iebraukt šajā ostā, jo smiltis aizsērēja ostas vārtus.
Šventoji tā arī nekļuva par lielāku ostu.
Pēc kara ostas teritorija piederēja zvejniecības saimniecībai “Pajūris”. 2011. gada 11. jūnijā Šventosios osta tika atklāta, 2018. gadā nodota Palangas pilsētas pašvaldībai.