Žemaičių alkas
Apmeklējot Šventoją, noteikti apsilankiet Žemaičių alkoje, kas atrodas uz kopos netoli sveikatos centro „Energetikas“, Jonpaparčio gatvės gale. Tā ir 1998. gadā atjaunota pagānu svētvieta ar paleoastronomisko observatoriju, kas XV gadsimtā atradās uz Birutes kalna Palangā. Atjaunojot pagonišką šventvietę, Žemaičių alkoje buvo pastatyti tautodailininkų išdrožinėti mediniai stulpai, kiekvienas jų atitinka baltų mitologijos dievų ir deivių vardus:
Perkūnas, Aušrinė, Žemyna, Austėja, Ondenis, Patrimpas, Patulas, Velnias, Leda, Saulė un Mēnulis.
Saulē rietot jūrā, skatoties uz stabu metamo ēnu izkārtojumu, var aprēķināt pagānu laiku kalendāra svētkus. Tagad šeit tiek svinētas pagānu svētki.
Žemaičių alkas ir reliģiska un astronomiska nozīme piemineklis uz kāpas, kas veidots no 12 ozolkoka stabiņiem. Alko stabi ir iestiprināti tā, lai pēc saules metamajām ēnām varētu noteikt baltu kalendāra svētkus. Tie ir izveidoti pēc oriģinālā, ko Dr. Rimutė Rimantienė arheoloģisko ekspedīciju laikā atklāja 2 m augsta koka staba ar tajā izgrebtu dievietes masku ar pūces iezīmēm. Šis statinys ant kopos Žemaičių kultūros draugijos Palangos skyriaus pastangomis buvo įrengtas 1998 m. pagal archeologų aptiktų viduramžių (XIV-XV a.) Palangoje ant Birutės kalno buvusio dangaus šviesulių stebyklos statinio tyrimų duomenis. Tautas mākslinieku izgrebtie un ar baltu dievu kurybiškai saistīti stabi ir veltīti: Perkūnam, Aušrinei, Žemynai, Austējai, Ondeniui, Patrimpui, Patului, Velinui un Ladai. Divpadsmit ozolkoka stabi ir uzstādīti uz kāpas, pamatojoties uz Klaipēdas Universitātes profesora, arheologa Vlada Žulkaus veikto Birutės kalna izpētes materiāliem. Tie ir uzstādīti tā, lai saulē rietot, pēc stabu metamajiem ēnām varētu noteikt galveno kalendāro svētku dienas – Rasas, Gandro dienu, Užgavėnes, Kalēdas u. c. Šeit senās baltu kultūras un reliģijas entuziasti rīko pagānu svētkus, tiek svinētas dievības – Milda (13. maijā), Rasas (22. jūnijā), Lygiadienis (22. martā). Jorės (23. aprīlis) svētki tiek saukti par Palangas pagānu svētku svētkiem, kas pievērš uzmanību ar rituāliem un apeigām (to laikā tiek upurētas dzintara putekļi, metot tos ugunskurā un domās vēlot kaut ko labu vai izsakot slepenākos vēlējumus). Žemaičių alka Šventojoje ir uzcelta uz kāpas, apkārt ir skaists ainavas. Domājams, ka Žemaičių alkas vietā stāvēja Elijas ciema koka baznīca. Kēsgailas rīkojuma baznīca esot pārcelta uz Birutes kalnu.
Žemaičių draugijos Palangos skyriaus nariai, 1998 metais įrengę šią alką (skulptūrų architektas S. Manomaitis), švenčia čia pagoniškas šventes
