Vila „Anapilis“

Vila „Anapilis“ tika uzcelta 1898. gadā. Tā ir unikālākais, ne tikai Palangā, bet visā Lietuvas kūrortu arhitektūrā, savu līdzinieku nespējīga villa.
Savas pastāvēšanas sākumā villa „Anapilis” piederēja pēdējam Palangas grāfam Feliksam Tiškevičam un viņa mātei grāfienei Sofijai Tiškevičienei. Ilgu laiku villa tika saukta par „Sofijas” vārdu.
Palangas iedzīvotāju leģenda stāsta par villas īpašnieces Sofijas Tiškevičienes mīlestību pret spokiem. Esot grāfiene virs bēniem bija iekārtojusi slepenu „spoguļu” istabu, kur izsauktie spoki vairs nevarēja izkļūt un atgriezties savā pasaulē. Tāpat tiek stāstīts, ka villā parādījās Sofijas un viņas pakārtās kalpones rēgi. Vietējie iedzīvotāji apgāja villu, jo no turienes atskanēja vēja ērģeļu skaņas. Stāsta, ka grāfiene Sofija Tiškevičienė bijusi vāja veselība, un tiklīdz viņa sajuta, ka jūtas sliktāk, viņa devās klausīties vēja ērģeļu skaņas, kas viņai palīdzēja nomierināties.
Pēc Pirmā pasaules kara villa tika pārdota Lietuvas lauksaimniecības bankai. Starpkara periodā villa bija slavena ar savu bohemas gaisotni, tajā atpūtās Lietuvas prezidents Aleksandrs Stulginskis ar sievu, pazīstami Lietuvas kultūras, mākslas, zinātnes un politikas darbinieki (dzejnieks Maironis, priesteris Juozas Vailokaitis, dziedātājs Kipras Petrauskas u. c.).
Otrā pasaules kara laikā ēka tika nacionalizēta, tajā tika ierīkotas dzīvojamās telpas, vēlāk villā izveidojās sanatorijas klubs „Jūratės”. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas ēka nonāca Palangas kultūras centra pārziņā (1996. gadā). Pirmaisiais „Anapilio“ atgimimo metais čia buvo įsikūręs garsiausias muzikinis klubas Lietuvos pajūryje. 1992 m. pastatas įtrauktas į Lietuvos Respublikos nekilnojamųjų kultūros vertybių registrą.