Pajūrio reģionālais parks

Pajūrio reģionālais parks izveidots 1992. gadā. Reģionālā parka platība ir 5847 ha*. Pajūrio reģionālā parka interneta vietne: www.pajuris.info. Pajūrio reģionālais parks izveidots ar Lietuvas Republikas Augstākās Tarybos – Atkuriamojo Seimo 1992. gada 24. septembra lēmumu Nr. I–2913 „Par reģionālo parku un aizsargājamo teritoriju izveidošanu” (Žin., 1992, Nr. 30–913), lai saglabātu zemes piekrastes ainavu, tās dabas ekosistēmu un kultūras mantojuma vērtības, kā arī lai tās apsaimniekotu un racionāli izmantotu. Reģionālā parka mērķis, kas noteikts Lietuvas Republikas Vyriausybės 1999. gada 29. aprīļa lēmumā Nr. 490 „Par reģionālo parku noteikumu apstiprināšanu”, ir saglabāt Lietuvas piekrastes kontinentālās daļas ainavu ar piekrastes kāpu joslu, Lielais un Mazais pajūrio skardžiais, jūras līdzenumu Placio ezeru, litoriniskās jūras veidoto Nemirsetos kopagūbriu un pajūriniais žemyniniais skardžiais, jūras riedulynus, etnogrāfisko Karklės ciemu. Pajūrio reģionālā parka aizsardzības režīmu nodrošina un reģionālā parka izveides mērķu īstenošanu koordinē Pajūrio reģionālā parka direkcija.
Pajūrio reģionālais parks ir salīdzinoje trumpas kontinentinis pajūrio atkarpa star Klaipėdos ir Palangos, paskutinis kontinentinis pajūrio ruožas, kur dar liko natūralios gamtos, kur tebeperi gervės ir jūriniai ereliai. Parku piesaista cilvēkus smilšainās pludmales pie Kukuliškiu ciema, Karkle un Nemirseta. Blakus jūrai raksturīgajām smilšainajām kāpām, atpūtai svarīgajiem priežušu mežiem šeit plešas arī dabiskas jūras smilšu kāpas. Priežušu mežus dažādo lapu koku meži, mitri melnalkšņu audzes, Šaipių purvs.Piejūrio kraštovaizdis parke išsiskiria dėl tiesiai į jūrą besileidžiančio Olandų kepurės kalno skardžio, riedulyno bei dviejų arčiausiai jūros esančių ežerų – Kalotės ir Plocio (Plazės). Smilšainajās piekrastes kāpās aug augu valsts ir unikāla: šeit ir daudz tikai smilšu kāpām piemītošu augu sugu, daži no tiem ir izzūdoši un tiek aizsargāti Eiropas mērogā. Ziemošte jūras vasarā ziemā pulcējas vairāk nekā 10 000 putnu, bet gar jūras krastu stiepjas putnu migrācijas ceļš. Pajūrio reģionālajā parkā ir saglabājusies pēdējā neskartā 19. gadsimta beigās vācu celta kuģu glābšanas stacija. Šajā piekrastes daļā, tāpat kā citviet Mazā Lietuvā, ir saglabājusies maz mitoloģijas, leģendu un tautas teiku. Šis reģions izcēlās ar stingri praktizētu kristietību, tāpēc pagānisma atribūtiem šeit nav vietas. Tomēr šeit ir saglabājies ļoti sens amats – dzintara vākšana ar grābekļiem.
Pārvalda valsts budžeta iestāde – Piejūras reģionālā parka direkcija
Dibinātājs – Valsts aizsargājamo teritoriju dienests pie Vides ministrijas
Teritorija atrodas:
Klaipēdas apgabalā, Klaipēdas rajona un Palangas pilsētas pašvaldībās
Galvenās apdzīvotas vietas:
Karkle, Kalote, Nemirseta Iedzīvotāju skaits 750
Darbības veids: Lauksaimniecība, tūrisms
Ģeogrāfiskā atrašanās vieta -Piejūras zemiene
Platība: 5865 ha (2735 ha – sauszemē, 3130 ha – Baltijas jūrā).
Augstākā vieta: 37,8 m (Kalotės ezera dienvidaustrumu daļā).
Dziļākā vieta – 23 m (Baltijas jūras dibenā)
Vidējais nokrišņu daudzums 696 mm.
Vidējā gada temperatūra + 6,2 C.
Vidējā vasaras temperatūra + 16,4 C.
Galvenie ezeri: Kalotės, Plocio.
Lielākās upes: Rikinė, Cypa, Tydeka.
Mežainība 30%.
Koordinātas
ziemeļi – 55o 53’;
dienvidi – 55o 46’;
rietumi – 21o 01’;
austrumi – 21o 08’.
Parka un tā aizsargājamās teritorijas robežas:
ziemeļi – vecā Palanga;
dienvidi – Klaipēdas pilsētas robeža;
rietumu robeža – Baltijas jūra;
austrumu robeža – ceļš Klaipėda – Palanga.