Jaunavas Marijas Jūras zvaigznes koka kapela

1929. gadā prāvests Dr. Jurgis Galdikas, kurš bija Telšu garīgā semināra inspektors un pasniedzējs, savas māsas Monikas Kaunienes sētā Sventājas upes krastā, pusotra kilometra attālumā no topošās zvejnieku ostas, uzcēla koka baznīcu, ko apdarināja no iekšpuses un ārpuses un apklāja ar cinkotas skārda jumtu. Būvnieks pats sastādīja baznīcas plānu. Baznīcu viņš nosauca par “Stella Maris” – Marija, Jūras zvaigzne. Šis nosaukums izteikts mākslinieciskā gleznā virs altāra. Stāsts vēsta, ka tajā gadā jūrā bija liela vētra, kas jūrā aizķēra zvejniekus, daži no viņiem noslīka, citi izglābās. Lai pateiktos Dievmātei Marijai par viņu glābšanu, izdzīvojušie zvejnieki ar baržu atveda uz Šventoji Klaipēdas mēbeļu darbnīcā sagatavoto materiālu baznīcai. No Šventoji materiāls tika nogādāts uz būvlaukumu un tur uzstādīts. Tā kā attālums starp Palangu un Šventoji ir 12 km, būvnieks savu privāto baznīcu uzticēja Telšu bīskapam, bet dievkalpojumus atļāva noturēt jaunās pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem. Tā kļuva par vēlākās Šventoji draudzes kodolu. Baznīcā atrodas divi vietējās mākslas pieminekļi: Svētā Kazimira glezna (19. gs. beigas, eļļa uz audekla, autors nav zināms) un zvans (misiņa) ar uzrakstu “Marks Ulmans, Kēnigsberga, 1608”.