Ebreju atminas vietos Palangoje
Lietuvoje nerasime miesto ar miestelio be žydų kultūros ženklų, dažniausiai – senų kapinių ir sinagogų. 1487. gadā Palangā darbojās ebreju apbedīšanas brālība Hevra Kadiša, kas ļautu apgalvot, ka ebreji Palangā dzīvoja jau XV gadsimtā. XVII gadsimtā ebreji jau veidoja ievērojamu ciema kopienas daļu, ar savu darbu cenšoties pārvērst mazo ciematu par plaukstošu pilsētu.
1693. gadā, kad Palangas ebreji ieguva pilsētnieku tiesības un varēja iegādāties zemes gabalus, celt mājas, nodarboties ar tirdzniecību, viņu šeit bija 10. Palangā tolaik dzīvoja tikai 43 cilvēki. Pēc simts gadiem, 1794. gadā, no 69 pilsētniekiem bija 17 ebreji.
1817. gada dati liecina, ka Palangā bija 80 sētas, no kurām 30 piederēja ebrejiem. Tajā laikā (Senajā un Jaunajā Palangā) dzīvoja 688 cilvēki. No tiem 439 (219 vīrieši un 220 sievietes) bija ebreji, kas nepiederēja pie Palangas muižas jurisdikcijas un maksāja muižai nodokļus par zemes gabaliem. Ebreju kopienai piederēja skola, pirts un kapsēta.
1869. gadā Palangā dzīvoja 979 ebreji (476 vīrieši, 503 sievietes). Ebreji nodarbojās ar tradicionālajiem amatiem: tirgojās, nodarbojās ar amatniecību, viņiem piederēja krogus. 19. gadsimta otrajā pusē ebreju iedzīvotāju skaits pieauga (1881. gadā no 1618 iedzīvotājiem bija 1121 ebrejs), jo Palangā izveidojās dzintara apstrādes uzņēmumi (tie piederēja ebrejiem), kuros galvenokārt strādāja ebreju tautības darbinieki. 1902. gadā tika uzcelta sarkanu ķieģeļu sinagoga. Vēl viena, mazāka sinagoga tika uzcelta apmēram 50 metru attālumā no lielās sinagogas (sinagogas līdz šai dienai nav saglabājušās). 1936. gadā Eta Gutmaniene J. Basanaviča ielā uzcēla pirmo elektrostaciju.
1938. gadā Palangā izcēlās liels ugunsgrēks, kas iznīcināja visu ebreju dzīvojamo kvartālu. 1941. gadā, Vācijai uzbrūkot Padomju Savienībai, Palangā sākās masveida ebreju slepkavošana.
27. jūnijā un 12. oktobrī holokaustā tika nogalināti vairāk nekā 400 Palangas ebreju kopienas locekļi. Tādējādi beidzās vairāk nekā 500 gadus ilgā Palangas pilsētas neatņemamas daļas vēsture.
1. Palangas ebreju vecā kapsēta (I)
Palangas ebreju senieji kapinės atradās Tiškevičų parka malā, pie ieejas. Šī vieta tagad tiek saukta par Jaunimo kalneli. Kapinės vairs netiek izmantotas kopš 1892. gada (pirms Tiškevičų parka izveides). Tajos atrodami slāņi, kas sasniedz vairāk nekā 200 gadu. Pamatojoties uz analoģijām, tiek uzskatīts, ka kapu pieminekļus rotāja Jeruzalemes pilsētas un svētnīcu attēli, Dekalogu plāksnes, zodiaka zīmes un svētībai izstieptas rokas.
2. Palangas ebreju senie kapi (II)
Kad Palanga tika izpostīta 1830. gada ugunsgrēkā, vecās apbedīšanas reģistrācijas grāmatas tika iznīcinātas (vecākās apbedīšanas brālības grāmatas datētas ar 1487. gadu). No 1831. gada sākās apbedījumu reģistrēšana jaunajā ebreju kapu teritorijā pilsētas nomalē (aptuveni 300 m uz austrumiem no Nagļa kalna). Kapinėse yra išlikę 10 įvairių dydžių granitinių ir betoninių antkapinių paminklų su iškaltais įrašais hebrajų rašmenimis. 2008 m. rugsėjo 4 d. kapinės įregistruotos LR kultūros vertybių registre (unikalus objekto kodas – 32235).
3. Paminklas žydams atminti
1941. gada 27. jūnijā Palangas Birutės parka dienvidu daļā, Birutės kalna aizā, tika nošauti 111 ebreju un citu tautību cilvēki, kas tika apsūdzēti par padomju režīma atbalstīšanu. Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra veiktajiem vēsturiskajiem pētījumiem, starp nogalinātajiem bija 95 Palangas pagasta ebreju kopienas locekļi (93 vīrieši un 2 sievietes) un 16 cilvēki, kas nepiederēja pie ebreju tautības, no kuriem lielāko daļu veidoja lietuvieši. 1989. gadā simboliskā vietā, piemiņai par upuriem, tika uzstādīts piemineklis – milzīgs granīta akmens. Palangas vecpilsētas iedzīvotāju teiktajā, īstā upuru nogalināšanas vieta atrodas dažus simtus metru tālāk – villas „Auska” teritorijā.
4. Ebreju apbedījuma vieta Palangas pilsētas civilajā kapu teritorijā
1958. gadā Palangas pilsētas civilajā kapu teritorijā tika pārbedīti 1941. gada 27. jūnijā Palangas Birutės parka dienvidu daļā nošauto 111 ebreju un citu tautību cilvēku mirstīgās atliekas. Šādu lēmumu pieņēma toreizējais Lietuvas PSR Palangas pilsētas darba ļaužu deputātu padomes izpildkomiteja, vadoties pēc Lietuvas PSR Ministru padomes lēmuma Nr. 610. Apbedījuma vieta atrodas kapsētas rietumu daļā, netālu no galvenās ieejas kapsētā no Vytauto ielas puses.
5. Palangas ebreju žudynių vieta ir kapas
1941. gada 12. oktobrī Kunigiškiu mežā tika nogalināti apmēram 200–300 Palangas ebreju kopienas sievietes un bērni, kuri kopš 1941. gada 26. jūnija bija ieslodzīti Valteriškės ciemata mazajā getā. Nogalināšanas vieta un kaps atrodas 1,1 km uz austrumiem no Liepojas plento (A13 – galvenais ceļš). 2015. gada 18. jūnijā nogalināšanas vieta un kaps reģistrēti LR kultūras vērtību reģistrā (unikālais objekta kods – 10992).
Brošūru „Žydų atmintino vietos Palangoje” (Ebreju piemiņas vietas Palangā) varat atrast šeit.
Vairāk informācijas: Palangas pilsētas pašvaldības administrācijas Kultūras nodaļas vecākā speciāliste Jolanta Mažrimė, e-pasts – jolanta.mazrime@palanga.lt, tālr. +370 460 34156.
