Jūratės ir Kastytis laukums

Ceļā uz Palangu vai pēc pastaigas pa J. Basanavičiaus ielu parasti apstāties, uzkavēt “pie strūklakas”, bet, precīzāk sakot, Jūratės ir Kastytis laukumā. Jaukajā laukumā starp pilsētu un kāpām jau vairāk nekā pusgadsimtu gadu stāv viena no skaistākajām Palangas skulptūrām – pirmā ūdens dieviete Jūratė un zvejnieks Kastytis. To radīja toreiz vēl jauna tēlniece Nijolė Gaigalaitė, kuru šis darbs padarīja slavenu. Skulptūra izskatās īpaši romantiski strūklakas fona vai vidusdienā, kad ūdenī atspoguļojas iemīļoto silueti. Katram lietuvietim ir pazīstama leģenda par Jūratės un Kastyčio mīlestību, kas izraisīja tik spēcīgu visu dievu valdnieka Perkūna dusmas, ka Jūratės rūmai vandenų dugne buvo suskaldyti į mažiausius krislelius (jų galima ir šiandien rasti vaikštant pajūriu), o Kastytis žuvo nuo žaibuojančių Perkūno strėlių. Jūratės asaras bija sāļas, un ūdens kļuva sāļš. Šo versiju zina pat sākumskolas skolēni, to apdziedāja Maironis un citi autori. Tomēr Palangas apkaimes leģenda vēsta, ka mīlas stāsts beidzās vēl dramatiskāk: mirusī Jūratė palika gulēt pie savas dzintara pils drupām, bet Kastytis uz mūžīgiem laikiem piesiets pie jūras dibena un nolemts līdz pat laiku beigām skatīties uz savu mīļoto.Ne mazāk interesanta ir zemes skulptūras vēsture. Stāsta, ka Jūratė ir veidota pēc tēlnieces kursa draudzenes tēla, bet Kastītim bija vajadzīgi pat divi vīriešu modeļi – viens profesionāls, bet otrs bija atlētisks, īpaši izskatīgs Palangas glābējs. Māksliniece pati vēlējās, lai viņas “pieminekļiem būtu spēcīga cilvēciskā spēks, kas mudina dzīvot un radīt”. Tādēļ šajā laukumā var atpūsties un pārdomāt, kas notiek, kad dabā vai dzīvē sastopas divas atšķirīgas stihijas, cik daudz tās dod iedvesmas un cik daudz iznīcinošas spēks.