Šventoji
Šventoji – kūrortu apdzīvota vieta Baltijas jūras krastā, 12 km uz ziemeļiem no Palangas centra. Aizsargāta no vējiem, Šventoji ir viena no skaistākajām Baltijas jūras kūrortpilsētām. Šventoji ir senā zvejnieku apdzīvota vieta, kurā arheoloģiskie atradumi datēti ar 3000. gadu pirms mūsu ēras. Laika gaitā zvejnieku apdzīvota vieta izauga par ostu, kas pazīstama kopš XIII gadsimta. Šventoji osta intensīvi darbojās XVI–XVII gadsimtā, radot nopietnu konkurenci Klaipēdas, Liepājas, Ventspils un Rīgas ostām, it īpaši, kad angļu tirgotājiem tika piešķirtas privilēģijas Šventojā izveidot ostu, kurā varētu iebraukt liela tirdzniecības kuģi. XVII gadsimtā Svētajai tika piešķirtas tiesības patstāvīgi tirgoties un attīstīt jūras tirdzniecību, kas ievērojami uzlaboja ostas ekonomiku. Caur Svēto notika tirdzniecība ar Angliju un Dāniju. Šventoji osta bija plaši pazīstama, līdz 1701. gadā zviedru flote to iznīcināja, aizbērdama ar akmeņiem un smiltīm.
Kad Lietuva atgavo nepriklausomybę, Šventoji kā Kuršu gubernijos dalis priklausė Latvijai. Lietuvai ji buvo perduota 1921 m. tarptautine arbitražo komisijos, vadovaujamos lordo Dž. Simpsona, jo lielākā daļa iedzīvotāju bija lietuvieši. 1925. gadā Šventojoje sākās ostas atjaunošanas darbi un zvejnieku ciemata izveide. Tomēr ostu aizvien aizsēja smiltis, un darbi noritēja grūti, tāpēc Šventoji neizauga par lielāku ostu.
Šventoji kā kūrortu gyvenvietė Baltijos regione ir Europoje žinoma nuo tarpukario. Šventoji vis labiausiai išgarsėjo ir išsiplėtė po Antrojo pasaulinio karo. 1970 m. Šventoji prijungta prie Palangos ir tapo Palangos kurorto dalimi.
Šodien ir parengts ostas atjaunošanas projekts. Ostas atjaunošanas darbi pozitīvi ietekmētu kūrorta attīstību. Šventoji – paplašinās atpūtas vieta. Šeit tiek būvētas jaunas, modernas privātmājas un viesnīcas, darbojas kafejnīcas. Šventojoje dzīvo apmēram 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.
