„Ebreju manto pėdsakai Palangėje“

Lietuvoje nerasime miesto ar miestelio be žydų kultūros ženklų. Palangoje žydai gyveno nuo XV a. antrosios pusės. 1487. gadā Palangā jau darbojās ebreju apbedīšanas brālība Chevra Kadiša, tāpēc var secināt, ka pilsētā jau bija ebreju kopiena. XVII gadsimtā ebreji veidoja ievērojamu daļu no Palangas iedzīvotājiem, ar savu darbu cenšoties nelielo apdzīvoto vietu pārvērst par plaukstošu pilsētu.
1540. gadā karalis Žygimantas I Senasis piešķīra ebrejiem privilēģiju Palangā uzcelt pirmo sinagogu un citas sakrālās celtnes. Tajā pašā gadā tika izveidota arī kapsēta. 1662. gadā Palangā dzīvoja 40 ebreji (24 vīrieši un 16 sievietes). 1693. gadā Palangas ebreji ieguva pilsētnieku tiesības un varēja iegādāties zemes gabalus, celt mājas, nodarboties ar tirdzniecību.
1738. gadā no 56 apbūvētiem zemes gabaliem Palangā 13 piederēja ebrejiem. Lielākā daļa zemes gabalu atradās ziemeļu daļā. 1739. gadā Palangas rietumu daļā bija pieci ebreju zemes gabali, bet austrumu daļā – četri ebreju zemes gabali ar veikaliņiem, stāvēja māja ar krodziņu, un aiz tās – sinagoga.
1742. gada 21. maijā karalis Augusts II apstiprināja vai atkārtoti piešķīra ebrejiem tiesības dzīvot Palangā. 1765. gadā Palangas kahalai (ebreju kopienai) piederēja 398 ebreji. 1779–1781 g., J. Masalskiui pārņemot Palangas seniūniją, tika sastādīts detalizēts pilsētas inventārs un plāns. Inventarā aprakstītas trīs Palangas daļas: ciems – „vecā pilsēta” (sermiestis) un divas pilsētas daļas, kas izvietotas dažādos Rąžės (Ronžė) krastos: ziemeļu krastā – „ebreju pilsēta”, bet dienvidu krastā – „pilsēta”. Tika uzskaitīti 70 zemes gabali. Lielākā daļa „ebreju pilsētas” zemes gabalu bija izvietoti abpus Klaipēdas (tolaik Memel) – Liepojas ceļam. 1794. gadā no 86 zemes gabaliem 18 piederēja ebrejiem.
Saskaņā ar 1816. gada datiem, Palangā bija vairāk nekā 30 sētas, kas piederēja ebrejiem. Kahalam piederēja sinagoga, skola, pirts un uz kalna izveidots kapsēta. 1817. gadā Palangā dzīvoja 688 cilvēki. No tiem 439 (219 vīrieši un 220 sievietes) bija ebreji, kas nepiederēja pie Palangas muižas jurisdikcijas un maksāja muižai nodokļus par zemes gabaliem.
1850. gadā Palangā tika reģistrēti 729 ebreji. 1863. gadā tika dibināta ebreju tirgotāju ģilde. XIX gadsimta otrajā pusē ebreju iedzīvotāju skaits pieauga. 1897. gadā Palangā bija 2149 iedzīvotāji, no kuriem 925 bija ebreji, kas veidoja 43 % no visiem iedzīvotājiem.
Tāpat kā daudzās citās Lietuvas pilsētās, arī Palangā ebreji nodarbojās ar tradicionālajiem amatiem: tirgojās, bija amatnieku darbnīcas.
19. gadsimta beigās Palangā ebreji dzīvoja aktīvu sabiedrisko dzīvi, darbojās apmēram 7 dzintara veikali un darbnīcas. XX a. pradžioje ir tarpukariu jų įsikūrė daugiau – iš viso apie 10. Didžioji dalis priklausė žydams, o jose dirbo žydų tautybės darbininkai. Be gintaro apdirbimo ir prekybos verslo, Palangoje buvo siūlomas ir kitų socialinių, kasdienių paslaugų spektras. Ebreji Palangā bija arī kūrortu biznesa, piemēram, īres, sanatoriju, pansiju, pionieri. Šāda veida biznesa dēļ Palanga kļuva par Lietuvas vasaras kūrortnieku centru. Visas darbnīcas, uzņēmumi un dažādi veikali koncentrējās galvenajā Vytauta ielā.
Starpkara periodā ebreji ieņēma amatus pilsētas administrācijā. 1933. gadā Palangai tika piešķirtas pilsētas tiesības, un padomē tika ievēlēti 11 ebreji. Palangā darbojās ebreju mazā kredīta banka, ebreju sākumskola, reliģiskā skola – chederis, sinagogas. 1938. gadā Palangā izcēlās liels ugunsgrēks, kas iznīcināja gandrīz visu ebreju dzīvojamo kvartālu.
1941. gadā, Vācijai uzbrūkot Padomju Savienībai, Palangā sākās masveida ebreju iznīcināšana. 27. jūnijā un 12. oktobrī iznīcināta vairāk nekā 300 Palangas ebreju.
Pēc Otrā pasaules kara ebreju skaits Palangā samazinājās. 1970. gadā šeit dzīvoja 31 ebrejs, pēc 9 gadiem palika tikai 12. Pirms neatkarības atjaunošanas Palangā dzīvoja 26 ebreji.
Ebreju tautības žmonės pasižymėjo verslumu, kultūros puoselėjimu, bendruomenė įdėjo pastangų, kad Palanga taptų turtingu miestu, o tarpukario metais – populiariu kurortu. Diemžēl, ugunsgrēki un padomju laiks ir atstājuši maz atmiņas, kas varētu atgādināt par kādreiz plaukstošo Palangas ebreju kopienu.
Maršruts „Ebreju mantojuma pēdās Palangā” iepazīstinās Jūs ar ebreju vēsturi un kultūru. Jūs apmeklēsiet saglabājušās un iedomātās ēkas un vietas, kas liecina par Palangas ebreju kopienas dzīvi. Jūs apmeklēsiet arī atmiņā palikušas ebreju vietas un citus objektus. Maršruta „Ebreju mantojuma pēdas Palangā” mērķis ir veicināt ebreju kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.